Telpai un vietai nav tik lielas nozīmes...

Esmu ieradies svešajā Bulgāru zemē. Mana zināšanu bagāža par šo valsti un tautu ir ļoti maza, tāpec vakardien atbraucot un šodien pamostoties ir vēl neliela diskomforta sajūta (šodien noteikti jau kautko izzinašu, bet šis ir status uz šī raksta tapšanas brīdi). Nezinu īsti pat neko par šīs tautas ticību. Varbūt islams vai tomēr kristietība? Ņemot vērā, ka šis ir darba brauciens, kurā devos pēdējā brīdī, tad neesmu izpildijis mājasdarbu un noskaidrojis kaut pamat faktus. Vakardien pēc ierašanās un sirsnīgas sarunas ar taksometra vadītāju, paguvu vēl tikai izstaigāt centrālās ielas un aiziet līdz centrālajam laukumam. Tur atrodas Sofijas centrālā statuja - sieviete melnās drānās ar vainagu rokā. Uz otras rokas apmeties putns (t.i. reala skulptūras detaļa), ko latvijā sauc par pūci. Ņemot vērā, ka skatījos uz šo statuju bez zināšanām par tās izcelsmi un vēstījumu, biju nolēmis vismaz iegaumēt visus sīkumus, lai izrādītu kaut tādu cieņu pret šīs valsts kultūru... Tomēr šis raksts ir tapis citu iemeslu dēļ. Patiesībā šis rīts ir man svarīgs, jo tajā atnāca viena no tām realizācijām, kas liek cilvēkiem nodrebēt. Tie ir tie brīži, kad notiek kautkas pārāk negaidīts, ko grūti pierakstīt pie "parastajām" sakritībām un nejaušībām... Tas notika taa... Šodien no rīta pamostoties pirmais, ko izdarīju - ieslēdzu portatīvo datoru, lai piepildītu telpas ar vediskas kulturas mūziku, kas liktu man sajusties vairāk kā mājās atrodoties šajā dzīvoklī, kas manāmi piesūcies ar daudzu paaudžu vēsturi. Iznākot no dušas un dzirdot dzidrās mantru dziesmu skaņas pastiprinājās nošķirtības sajūta no vides kurā esmu nokļuvis. Uz īsu brīdi pārņēma skumjas, jo iedomājos kā ir būt vienam uz visas planētas (kaa tas ir var apskatities lieliskaja filma The Fontain), kur esmu tikai es un šo mantru skaņas.. Tādā sapņainā noskaņā piegāju pie loga un palūkojos uz nama pagalmu pār kuru tiko ausa saule. Tas, ko es ieraudzīju arī ir viena no tām realizācijām, kas iedrošina manu visuma klejotāja eksistenci - pāri pagalmam pretējā dzīvoklī, acu augstumā, logu aizkaru centrā ir izšūts dažādiem meklētājiem tik tuvais OM simbols.... un tas sofijas pilsētā, parastā pagalmā, valstī, kas pirms brīža izlikās man tik nezināma un nesaprotama....